7 galvenās kļūdas bērnu audzināšanā

edzive

Vecāki tērē daudz spēka un enerģijas, lai dotu saviem bērniem visu labāko. Diemžēl pārlieku liela mīlestība un rūpes par bērniem bieži stājas ceļā patstāvības, atbildības un līdera īpašību attīstībā. 

Šo problēmu ir izpētījis Tims Elmors, līderības speciālists un daudzu bestselleru par bērnu audzināšanu autors. Viņš ir uzsvēris tipiskās vecāku kļūdas, kas traucē bērniem sasniegt panākumus pieaugušo dzīvē. 

Mēs rekomendējam visiem esošajiem un topošajiem vecākiem iepazīties ar T. Elmora rakstu, lai nepieļautu līdzīgas situācijas. 

1. Mēs neļaujam bērniem piedzīvot risku

Mēs dzīvojam pasaulē, kurā briesmas draud aiz katra stūra. To saprotot, mēs darām visu, lai aizsargātu savus bērnus. Bet Eiropas psihologi ir pārliecināti, ja bērns nespēlējas uz ielas, ja viņš ne reizi nav nokritis un nobrāzis ceļus, tad pieaugušo dzīvē viņš bieži vien cieš no dažādām fobijām un kompleksiem. 

Bērniem ir dažas reizes jānokrīt, lai saprastu, ka tas nav nekas traks. Pusaudzim ir jāpastrīdās un jāpārdzīvo mīlestības sāpes, lai kļūtu emocionāli nobriedušam – bez tā nav iespējamas ilgstošas attiecības. Ja vecāki norobežo bērnu no visiem dzīves riskiem, ir liela iespējamība tam, ka bērns var izaugt par augstprātīgu un iedomīgu pieaugušo ar zemu pašvērtējumu. 

2. Mēs pārāk ātri cenšamies palīdzēt 

Mūsdienu paaudzes jaunatne nav attīstījusi sevī noteiktas prasmes, kas vēl pirms 30 gadiem bija katram bērnam. Mēs cenšamies visur palīdzēt bērnam, ielencam viņu pārmērīgās rūpēs, tādējādi atņemam viņam nepieciešamību pašam risināt problēmas un meklēt izeju no sarežģītām situācijām. 

Agri vai vēlu, bet bērns pierod pie tā, ka kāds atnāks palīdzēt. Reālajā dzīvē tā nebūs, tādā veidā bērns izrādīsies negatavs pieaugušo dzīvei. 

3. Mēs pārāk viegli sajūsmināmies par bērniem

Jautājumu par bērnu pašnovērtējumu skolās sāka pētīt 1980. gados. Daudzās sacensībās sāka strādāt princips “katrs ir uzvarētājs”, “Pateicība katram dalībniekam” utt. Tāda pieeja ļauj bērnam justies īpašam, bet pētījumi rāda, ka šai metodei ir iepriekš neparedzētas sekas. 

Lasi arī: Apskaušanās ir skaistākais saziņas veids

Ar laiku bērns sāk ievērot, ka mamma un tētis ir vienīgie, kas uzskata, ka viņš ir brīnišķīgs, kamēr neviens cits pat to nepiemin. Bērni sāk šaubīties savu vecāku skatījumā. Viņiem, protams, ir patīkami, ka viņus slavē, bet bērni saprot, ka nekāda viņu nopelna tur nav. Ja mēs pārāk viegli sajūsmināmies par bērniem, viņi sāk krāpties, pārspīlēt un mānīties, lai izvairītos no sarežģītākām situācijām. Kad pieaug, nav spējīgi pretoties un tikt galā ar tām. 

Turpinājumu lasi nākošajā lapā!

Jums varētu patikt